Balerīna, kas dejo

Jau kādu brīdi gribēju izmēģināt pagatavot marioneti – lelli, kuru var kustināt, raustot aiz diedziņiem. No kartona pagatavot tādu, kurai var raustīt rokas un kājas, ir pavisam vienkārši. Tā, kā es īsti neuzticos savam mākslinieciskajām talantam, tad pameklēju internetā kādu, kam detaļas būtu tikai jāizprintē – atradu melnbaltu balerīnu. Tālāk es ar koppapīru (diezgan sena un iespējams – ekskluzīva lieta), pārkopēju kontūras uz kartona, lai varu izkrāsot (ja nav koppapīrs, var vienkārši stingrāk uzspiežot pārkopēt kontūru un tad pārzīmēt ar zīmuli (ceru, ka sapratāt), atceroties atzīmēt vietas, kur cauri vērt diegu. Ņemot vērā, ka bērnībā, liekot pret logu, tika pārkopētas krietni vien sarežģītākas bildes, domāju, ka tai nevajadzētu būt problēmai.

Kad balerīna izkrāsota, jāsastiprina detaļas. Es to darīju tā – ņēmu mazas podziņas ar diviem pogcaurumiem. Tālāk vēru diegu šādā secībā – aizmugurējā poga, roka (vai kāja), ķermenis, virsējā poga, virsējās pogas otrs caurums, pa to pašu caurumu ķermenis, pato pašu caurumu roka (vai kāja), aizmugurējās pogas otrs caurums. Tālāk galus sasien un nogriež – jāsien vaļīgi, lai roka/kāja brīvi kustētos. Tālāk, lai kājas un rokas būtu kustināmas, izver cauri diegu. Izskatās tas šādi:

Rokas.

Kājas.

Ja abus diegus sastiprina kopā, tad reizē kustēsies gan rokas, gan kājas. Lai būtu, aiz kā pieturēt, galvai arī var cauri izvērt striķīti.