Zinātne prasa upurus jeb kā es gatavoju čipsus

Viendien, staigājot pa pilsētu, man ienāca prātā, ka varētu mēģināt mājās gatavot no kukurūzas miltiem čipsus. Sāku domāt recepti un aizdomājos līdz kartupeļu čipsiem. Atceroties Pērnes čipsu sastāvu, galvā dzima ašā ideja. Aptiekā nopirku tik marli (kartupeļi, eļļa, sāls jau mājās), caur kuru izspiest kartupeļiem sulu. Kā tad viss notikās?

Vispirms nomizoju un sagriezu gabaliņos kartupeļus (5-6 gab.). Sametu kombainā un smalki samalu (ilgi jāmaļ). Ieliku bļodā vairākkārtīgi salocītu marli, kurā pārliku samaltos kartupeļus. Tālāk galus marlei ciet un spiedu sulu laukā – tā kārtīgi žmaidzīju, spaidīju – lēnām, bet sula tek ārā. Sulu izlēju ārā.

Šādi izskatās izspiesta masa. Tālāk izņēmu masu no marles, pieliku tai klāt eļļu (kādas pāris ēdamk. noteikti), cieti (ar to nevajag aizrauties, man sanācacieti tie čipsi, jo par daudz saliku), kāda ēdamk. būs pietiekami. Sālīti, piparus, u.c. garšvielas, ko vēlas. Es pieliku arī klāt smalki sarīvētu sīpolu. To visu samīca.

Tad ņem pa mazai piciņai, liek uz cepamā papīra, uzliek celofāna maisiņu un izrullē – plānu, plāniņu. (varu pastāstīt, ka es ilgi meklēju veidu, kā izrullēt to masu, jo mīklas rullim tā lipa klāt, caur folliju arī lipa follijai klāt, rokām ar lipa klāt, bet celofāna maisiņš izrādījās ideāls).

Tālāk šitādas plāksnītes liek cepeškrāsnī (180 – 200 gr.), cep kamēr tādas zeltainas paliek.

Šāds izskatās galaprodukts. Izdarīju pāris secinājumus – ja eļļu lej vairāk, čipsi sanāk trauslāki un garšīgāki; cieti jāliek pavisam nedaudz (lai nav briesmīgi cieti).

Protams, veikala čipsi ir veikala čipsi, bet nu es nedomāju tā padoties 🙂 Gan jau izdosies atrast īsto recepti.

Smukie cepumi.

Laba alternatīva plastalīnam. Rezultāts ļoti garšīgs. 🙂

Vajadzīga ir smilšu mīkla (es pirku veikalā gatavu, bet var gatavot paši) un visādi garšīgi beramie produkti – rieksti, mandeles, saulespuķu sēklas, magones, rozīnes, šokolāde (to var iepakotu sadauzīt ar gaļas āmuriņu, var arī sakapāt ar nazi) u.c.

Process ļoti vienkāršs – mīcam, veļam utt., kādas tik figūras vēlamies. Rotājam ar visu iepriekšminēto. Cepeškrāsnī cep 180 gr. kamēr ir gatavi (sāk smaržot visa māja un cepumi ir tādi viegli zeltaini brūni). Sanāk  tāds rezultāts:

Magoņu maize.

Mīklai vajadzēs:  500 g kviešu miltu, 250 ml piena, 5 g sāls, 3 ēdamk. skābā krējuma, 100 g sviesta (var ņemt eļļu), 50 g cukura (cukuru var likt vairāk, bet tas nedrīkst būt vairāk nekā sviests), puspaciņa sausā rauga, ola pārziešanai.

Pildījumam: sviests, magones, cukurs.  Pārkaisīšanai vajadzēs saulespuķu sēkliņas.

Bļodā ieber miltus, cukuru, sauso raugu, sāli – visu sajauc. Pieliek krējumu. Sviestu izkausē (es vismaz tā daru parasti), pielej pienu – abi kopā būs pietiekamā siltumā (tā, ka ,ieliekot pirkstu, ir patīkami silts 🙂 Savādāk es to temperatūru nemāku aprakstīt), Ja ir par vēsu, tad pasilda, ja par karstu, padzesē. Pēcāk lej klāt pārējam, kas jau ir bļodā. Samīca visu. Es parasti taisu tādu pabiezu mīklu (kas nelīp pie rokām) – tāpēc parasti vēl lieku klāt miltus. Tad saveļ bumbu, pārkaisa ar miltiem, pārklāj ar dvieli un liek raudzēties.

Es parasti raudzēju cepeškrāsnī, kas uzsildīta 50 grādu režīmā un izslēgta. Domāju, ka ar gāzi var darīt līdzīgi – iedegt, lai uzsilst un tad izslēgt un likt raudzēties mīklu. Mīkla ir gatava, kad ir dubultojies apjoms (kādu stundu jāraudzē).

Tālāk mīklu izveltnē. Pārziež ar sviestu (ja sviests ir ciets, tad sagriež mazos gabaliņos un vienmērīgi izkārto). Saber cukuru, magones. Vienu malu ~ 5-6 cm atstāj tīru. No otras malas sāk rullēt kopā.

Veidnē ieklāj cepamo papīru, sarullēto mīklu saloka gliemežnīcas formā un liek veidnē un apakaļ siltajā cepeškrāsnī rūgt (kādas minūtes 20).

Kad uzrūgusi, pārziež ar olu, pārkaisa ar saulespuķu sēklām.

Liek cepties 180 grādu temperatūrā 20-30 minūtes (kad kļūst zeltaini brūns).

Gatava izskatās šādi (es drusku pārcepu):